# Semas pašas pils

> Princese Sema Pļavu karaļvalstī uzceļ pati savu mazu pili ar laipna pūķa un gudras pelītes palīdzību. Maiga pasaka par patstāvību un draudzību.

Canonical: https://www.bedtime-stories.fun/lv/showcase/semas-pasas-pils
Last updated: 2026-03-02

- 5–6 gadi
- 4 min
- Burvīgs
- Full Cast

## Characters

- Sema (Princess)
- Bleizs (Dragon)
- Popija (Mouse)

## Story

Kādā vakarā, kad saule jau stāvēja zemu pār pakalniem, princese Sema nostājās pašā Pļavu karaļvalsts vidū. Ap viņu vējā šūpojās āboliņš un savvaļas puķes, un gaiss smaržoja pēc siltas zāles un medus.

Semai bija kāds nodoms. Viņa negribēja gaidīt, kamēr kāds viņai uzdāvinās pili. Viņa uzcels pati savu.

Sema palūkojās apkārt. Tur bija mazs pakalns, tieši piemērots. Pie strauta gulēja gludi upes akmeņi, un vecs ozols stiepa savus stipros zarus pret debesīm. Un visur bija āboliņš, mīksts kā paklājs.

Tad viņa aiz muguras izdzirdēja klusu dūkšanu. Pār pakalna virsotni cēlās silti, zeltaini dūmu mākonīši, un tad parādījās Bleizs, laipns pūķis ar zvīņām, kas vakara gaismā mirdzēja kā dzintars.

Bleizs: Princese Sema, ko tu tur būvē?

Plinkš! No āboliņa ceriņa tieši blakus Semas kājai izlēca maza pelīte. Tā bija Popija, ar žiglām actiņām un ūsiņu, kas trīcēja aiz ziņkārības.

Popija: Jā, ko tu būvē? Tas izskatās ļoti svarīgi!

Sema klusi pasmaidīja. Viņa pacēla bērza tāss gabaliņu, uz kura ar kociņu bija kaut ko uzzīmējusi: mazu tornīti, durvis un logu uz pļavas pusi. Pati savu pili. Bleizs un Popija saskatījās un pamāja.

Bleizs: Es varu akmeņus ļoti uzmanīgi sasildīt ar savu elpu. Tad tie turēsies kopā arī bez javas. Paskaties!

Popija: Un es varu nēsāt mazus oļus savos vaigu maisiņos! Es zinu, kuri ir paši skaistākie.

Un tā viņi sāka. Sema katru akmeni izvēlējās rūpīgi. Viņa to pagrozīja rokās, sajuta tā gludo virsmu un nolika tieši tur, kur tam jābūt. Bleizs maigi pūta zeltainu elpu pār pamatiem, un akmeņi silti piekļāvās cits citam. Popija aizdrāzās līdz strautam un atgriezās ar pilniem vaigiem, katru reizi ar pašiem jaukākajiem oļiem.

Akmens pie akmens mazā pils auga. Pacēlās tornītis, ne augstāks par pašu Semu. Sema no vītola zariem nopina durvis, lokanas un reizē stipras. Un tad viņa izgrieza sienā logu, kas raudzījās tieši uz pļavu, lai varētu redzēt savvaļas puķes.

Bleizs: Tā ir maza, princese Sema.

Popija: Tā ir viņas pašas. Un tas ir vairāk par jebkuru pili pasaulē.

Saule nolaidās zemāk, un debesis iekrāsojās rozā un zeltā. Sema pa vītola durvīm ielīda savā pilī. Tā bija maza, tieši tik liela, lai pietiktu viņai vienai. Siltie akmeņi smaržoja pēc vasaras, un pa logu vakara vējš ienesa āboliņa smaržu.

Bleizs saritinājās ārā pie durvīm. Viņa aste kā silta krāsns apvijās ap mūri, un vakara debesīs klusi cēlās zeltaini dūmu mākonīši. Popija atrada sīku kaktiņu blakus durvīm, tieši tik lielu, lai pietiktu pelītei, un tur ieritinājās.

Sema aizvēra acis. Pļavu karaļvalsts turēja jauno pili pavisam maigi, tā, kā roka tur kaut ko dārgu. Princese Sema bija uzcēlusi kaut ko tieši īstajā lielumā. Tieši piemērotu sev.

Un kad mēness pacēlās pār pakalniem un izklāja savu sudraba gaismu pār āboliņu un savvaļas puķēm... tad trīs draugi aizmiga. Arlabunakti.

## Saistītie

- [Noklausieties, kā tas skan](https://www.bedtime-stories.fun/lv/showcase)
- [Balsis](https://www.bedtime-stories.fun/lv/voices)
- [Cenas](https://www.bedtime-stories.fun/lv/pricing)