# Vilks mēness gaismā

> Maigs stāsts par Sarkangalvīti citādi: mēness apspīdētā priežu mežā Sema satiek ievainotu vilku, kurš grib tikai tikt mājās pie saviem vilcēniem.

Canonical: https://www.bedtime-stories.fun/lv/showcase/vilks-meness-gaisma
Last updated: 2026-03-02

- 5–6 gadi
- 5 min
- Burvīgs
- Full Cast

## Characters

- Sema (Daughter)
- Vilks (Wolf)

## Story

Priedes slējās augstas un sudrabainas mēness gaismā. To skujas klusi čukstēja vējā, it kā stāstītu cita citai noslēpumus. Starp saknēm mirdzēja sēnes, sudrabaini baltas un trauslas kā mazi lukturīši, ko kāds salicis gar taciņu.

Sema lēnām gāja starp tām. Zaļo kapuci viņa bija cieši uzvilkusi galvā, un rokā nesa grozu ar siltu maizi vecmāmiņas mājiņai. Svaigas maizes smarža jaucās ar priežu sveķu un mitru sūnu smaržu.

Te pēkšņi atskanēja smilkstēšana. Klusa, gandrīz nedzirdama. Tā nāca no platas, vecas priedes otras puses. Sema apstājās. Viņa piešķieba galvu un klausījās.

Aiz koka gulēja vilks, saritinājies kā liels, pelēks kamols. Viņš drebēja. Viņš nemaz nebija biedējošs. Drīzāk viņš izskatījās tāds mazs, ar milzīgām dzintarkrāsas acīm, un vienu ķepu viņš uzmanīgi turēja gaisā.

Vilks: Es uzkāpu uz ērkšķa. Un tagad... tagad vairs nevaru atrast savu alu. Mēness gaismā visi koki izskatās vienādi. Mani vilcēni noteikti jau mani gaida.

Sema nolika grozu sūnās. Pavisam lēnām viņa nometās ceļos, lai vilku nenobiedētu. Ar mierīgiem pirkstiem viņa paņēma viņa ķepu un uzmanīgi izvilka ērkšķi. Vilks visu laiku palika pavisam nekustīgs.

Vilks: Ak. Tā ir... daudz labāk. Paldies.

Sema iesniedzās grozā un nolauza gabaliņu siltās maizes. Viņa to pasniedza vilkam. Viņš mazliet paošņāja un ļoti piesardzīgi paņēma maizi no viņas rokas.

Vilks: Tā ir silta. Ņam. Kaut ko tik garšīgu es vēl nekad neesmu ēdis.

Sema jautājoši paskatījās uz viņu. Vilks saprata un lēnām pamāja.

Vilks: Mana ala ir pie raudošā vītola, kas noliecies pār strautu. Tur, kur mēness uz ūdens uzglezno sudraba taciņu. Ja klausās uzmanīgi, var dzirdēt, kā ūdens burbuļo.

Un tā viņi devās ceļā: meitene zaļajā kapucē un lielais pelēkais vilks, plecu pie pleca, lēnām un klusi. Sudrabainās sēnes apgaismoja viņiem ceļu, un mēness spīdēja caur priežu skujām kā caur gaismas sietu.

Vilks: Paskaties, krītoša zvaigzne! Maniem vilcēniem tā būtu patikusi. Viņi tik ļoti mīl krītošas zvaigznes.

Sema paskatījās augšup. Debesis bija pilnas zvaigžņu, un patiešām, pār tumsu pārslīdēja gaiša svītra, īsa un brīnišķīga. Viņa klusi pasmaidīja.

Tad viņi to izdzirdēja: strauta kluso čalošanu. Un tur tas bija, raudošais vītols, kura garie zari skāra ūdeni. Mēness patiešām uzgleznoja uz ūdens sudraba taciņu, tieši tā, kā vilks bija stāstījis.

Un pēkšņi, vuš, no vītola zariem izšāvās trīs mazi pūkaini kamoliņi. Trīs sīki vilcēni, kas metās virsū savam tētim, plucināja viņa ausis un trakoti luncināja astītes.

Vilks: Nu, jūs trīs. Es esmu atpakaļ. Es esmu te. Un paskatieties, es mājās atnācu ar draudzeni, nevis ar vakariņām.

Sema apsēdās mīkstajā zālē un sadalīja atlikušo maizi ar vilcēniem. Mazie vilcēni šmakstināja un bakstīja viņas rokas ar mitriem deguniem. Viens saritinājās viņai klēpī un nožāvājās.

Vilks: Paldies, mazā. Tu nemaz nebaidījies no manis. To es neaizmirsīšu.

Sema vēlreiz noglāstīja vilcēnam galvu, klusi piecēlās un gāja tālāk pa sudraba taciņu uz vecmāmiņas mājiņas pusi.

Aiz viņas, zem raudošā vītola, vilks pacēla galvu pret mēnesi un dziedāja. Tā nebija gaudošana. Tā bija dziesma, klusa un silta, paldies, kas aizlidoja caur priedēm un pavadīja Semu visu ceļu. Un kad viņa pieklauvēja pie vecmāmiņas durvīm, viņa to vēl klusiņām dungoja.

Ar labu nakti, mazā Sema. Ar labu nakti, lielais Vilks. Un ar labu nakti jums, trīs mazie vilcēni zem raudošā vītola pie strauta.

## Saistītie

- [Noklausieties, kā tas skan](https://www.bedtime-stories.fun/lv/showcase)
- [Balsis](https://www.bedtime-stories.fun/lv/voices)
- [Cenas](https://www.bedtime-stories.fun/lv/pricing)